Ģeotermālie siltumsūkņi izmanto bezmaksas augsnē uzkrāto enerģiju. Ģeotermālos siltumsūkņus var izmantot divos variantos: augsnē uzkrāto siltumu var iegūt ar ģeotermālā kolektora vai ģeotermālās zondes palīdzību. Piemērotākais siltumavots tiek izvēlēts, ievērojot dažādus faktorus, piemēram, ēkas energopatēriņu, zemesgabala lielumu, vietas ģeoloģisko stāvokli, kā arī iemītnieku vajadzības.

Gruntsūdens siltumsūkņi iegūst enerģiju tieši no gruntsūdeņiem. Gruntsūdens ir ļoti efektīvs siltuma avots, tam ir nemainīga temperatūra visa gada garumā, kas atrodas 8 °C līdz 12 °C robežās. Gruntsūdens siltumsūkņa izmantošanas priekšnosacījums ir viegli peejams gruntsūdens resurss un ūdens tilpņu tuvums. Gruntsūdens siltumsūkņi ir piemēroti arī mazākiem zemesgabaliem, jo abas akas (ūdens ņemšanas aka un infiltrācijas aka) neprasa daudz vietas.

Gaisa siltumsūkņi kā atjaunojamās enerģijas avotu izmanto bezmaksas apkārtējās vides gaisu un var tikt uzstādīti praktiski jebkur. Pieslēgšana neprasa lielas izmaksas, uzstādīšana nav atkarīga no atrašanas vietas apstākļiem. Pastāv divi gaisa siltumsūkņa uzstādīšanas varianti: gaisa siltumsūknis dalītā konstrukcijā (siltumsūknis iekštelpās, āra gaisa iztvaicētājs – ārpusē) un gaisa siltumsūknis kompaktā konstrukcijā (siltumsūknis = ārējais bloks).